Mani sauc Elīna un lielāko daļu manas dzīves esmu saistīta ar jogu. Un ne jau tikai caur to, ka par veģetārieti kļuvu 13 gadu vecumā 🙂

Bērnībā, deviņdesmito vidū, tiklīdz pirmās jogas zināšanas ienāca Latvijā, mana mamma zinātkāri tās apguva un ar bērniem piemēroto saturu dalījās arī ar mums ar māsu – rūkt kā lauva, stāvēt ērglī un kokā, klausīties kasetēs zvaigžņu mūziku vai jūras šalkoņu aizmiegot – tā bija mana pirmā, lai gan ne visai apzinātā saskare ar jogas praksēm un senajām zināšanām. Bet man kā bērnam tas viss bija interesanti un pat atceros pāris reizes, kad pabijām jogas nodarbībās bērniem. Kopš bērnības zināmās jogas pozas man joprojām ir vienas no mīļākajām!

Kad studenta gados pēc pašas vēlēšanās pievienojos draudzenei uz jogas nodarbībām, nekāds brīnums, ka tās mani aizrāva. Nebija viegli! Es neesmu piedzimusi super lokana. Un suns ar galvu uz leju 7.15 no rīta galīgi nešķita aizraujoši vai vienkārši. Nemaz nerunājot par noliecienu stāvus ar taisnām kājām, kur plaukstām zeme kosmiskā attālumā. Un tobrīd likās – nekad nesasniedzama!

Tāpēc vēl jo lielāks bija izbrīns kad 2008. gadā jauniešu jogas nometnes laikā skolotājs Atma Svarup uzaicināja mūs – piecus latviešu jauniešus – iziet pasniedzēju apmācību un uzsākt vadīt nodarbības Latvijā.

Bet tieši pateicoties šai uzticībai un iegūtajām zināšanām, jau kopš 2008. gada beigām pasniedzu jogas nodarbības. Kas ir neatsverama pieredze un regulāra prakse. Kā vienmēr smejos – bez iespējām bastot nodarbības, jo tās taču ir jāvada! 🙂

Kopš 2016. gada jogas pasniegšana ir mana pamatnodarbe – tad sāku strādāt ne tikai ar pieaugušajiem, bet arī bērniem un pusaudžiem. Un laikam ejot, kad daži mani jogas bērni jau pabijuši arī pusaudžu un pēc tam pieaugušo grupās, ievēroju sekojošo – jo bērns agrāk uzsāk un ilgstoši regulāri praktizē dažādas jogas tehnikas, jo labāk tās ieguļas viņa ikdienā. Klasē, mājās vai jebkur citur. Paelpo dziļo vēdera elpu, lai atslābinātos. Paskaita miera mantru vai apguļas ezītī ar pieri pie zemes, lai nomierinātos. Paelpo trusīša elpu, kad raudas vai satraukums piezadzies. Parūc kā lauva, lai tiktu ātri galā ar kakla sāpēm vai dusmām.

Kad studiju ietvaros tiku klāt starptautiskajai akadēmiskajai pētījumu bāzei, kāri ievācu dažādus pētījumus par šo tēmu. Un visi kā viens slavina jogas ietekmi – atkarībā no pētījuma mērķa – uz bērniem, jauniešiem, cilvēkiem ar īpašām diagnozēm. 

Bet es, bez visiem pētījumiem, varu dziedāt savas personiskās slavas dziesmas jogas sistēmai – tā tik ļoti palīdz sakārtot sevi fiziski un mentāli, ka nedrīkst laist garām iespēju tās piedāvātās prakses ieviest arī mūsu bērnu ikdienā! Labākas nākotnes paaudzes vārdā.

Jo bērns agrāk uzsāk un ilgstoši regulāri praktizē dažādas jogas tehnikas, jo labāk tās ieguļas viņa ikdienā.

Lai pietuvotos soli tuvāk labākai nākotnes paaudzei, radās BURTO JOGU ideja. Kas beidzot materializējusies arī taustāmā formā.

Bet lai tās nestā ideja turpinātos un iedvesmotu, talkā nāk Burto Jogu blogs.

Par to arī būs tas stāsts šeit – jogas prakses bērniem, pusaudžiem, ģimenēm – kā, ko, kāpēc!

Tiekamies stāstos!

p.s. ja svarīga diplomu uzskaite. Elīna Seņkova – C kategorijas trenere, 200h RYT jogas pasniedzēja, Kidding Around Yoga bērnu jogas pasniedzēja, 72h pedagoģijas kurss.