Izreaģēt dusmas caur rotaļu
Divos vakaros, kāri tverot katru vārdu, izlasīju N. Policjas un I. Narovska terapeitiskos stāstus “Daktera Klauna brīnumainās spēles”. Tie balstās uz Dr. Klauna darbā piedzīvoto un ir papildināti ar nelielu terapeitisku skaidrojumu – kas tieši katrā notikumā bijis vērtīgs.
Bet šis nebūs grāmatas pārstāsts – pērciet paši un izbaudiet visplašākās emociju gammas pašterapiju savā dīvānā! 1 EUR no katras grāmats tiek ziedots Dr. Klaunu labdarības organizācijai Latvijā, bet vērtīgāk būs ziedot vēl papildus arī šeit, jo vienas Dr. Klauna vizītes izmaksas vidēji ir 10 eur.
Sākšu ar citātu no augstākminētās grāmatas, kurš mani iedvesmoja tālākajam tekstam:
Mana brīvība atbrīvo tevi. Mana brīvība padara brīvāku visu pasauli.
Šī grāmata iedvesmojusi padalīties arī ar savu pieredzi par to, kā jebkuru emociju pārslodzi varam vērst par labu, iesaistot tajā spēlēšanos un rotaļāšanos. Ielaižot brīvību saspringtā vietā.
N.B.! Šis ir personīgās pieredzes stāsts, balstīts 10 gadu mammas un 8 gadu bērnu jogas pasniedzējas pieredzē. Tas nepretendē uz terapeitisku ieteikumu statusu.
Mūsu ģimenē jau sen nerakstīts likums ir ikdienas rūpes, raizes un izaicinājumus apbērt ar humora un pašironijas devu. Tas palīdz, bet lielākoties nostrādā tikai pieaugušo dzīvē. Jo bērnam viss ir pa īstam, pa nopietnam un dziļi. Ar humoru bērnu un pusaudzi no pārdzīvojuma neizvilkt.
Toties zināma deva spēles, rotaļas vai drāmas itin labi iedarbojas uz visiem, tai skaitā bērniem. Šajā un nākamajos ierakstos – par emocijām un pieredzē balstīti padomi to izreaģēšanai. Lai nepaliek kaut kur apspiestas, jo “puikas neraud” un “labas meitenes nerāda dusmīgas sejas”.
Parunāsim par dusmām un dusmiņām…
…jo šī ir visiem tik pazīstama, bet vienlaikus tik daudz pāri daroša emocija.
Ņem vērā! Dusmu izvirduma brīdī bioķīmija dara savu – muskuļi saspringst, gatavi cīnīties vai bēgt. Ar pagulēšanu Upē vai Om skandināšanu te neies cauri. Nepieciešams spējo spēku pipelūdumu ķermenī izreaģēt. Fiziski “izsvīstot” vai caur spēlēšanos izreaģējot.
PIEAUGUŠĀ DUSMAS
Sadusmoties par kaut kādu sadzīves sīkumu – pazīstama situācija, vai ne?
Te man jāpiebilst, ka dusmas kā emociju jau diezgan sen neizmantoju sīkumiem, tikai patiešām lielām lietām, kad nepieciešams panākt audzinošu vai pasargājošu iespaidu uz bērnu, jo tad dusmošanās nostrādā tā, ka pat bez vārdiem bērnam skaidrs – mamma dusmīga, tas nebija labi, kā es rīkojos.
Sadzīves sīkumu izrasītām emocijām vērtīgāk ir izmantot drāmu, teatrāli muzikālu iestarpinājumu vai vainas novelšanu uz neeksistējošiem personāžiem:
“Kurš atkal izmētājis mantas pa visu dīvānu?!” (ļoti uzspēlēti teatrāli, šņācošas čūskas skaņās, rokas pa gaisu mētājot)
“Āāāāā – es esmu dusmīgāāāā!” (izdziedot, aktīvi līdzi “dziesmai” žestikulējot)
“Kāpēc tā trauku feja nav novākusi mūsu netīros traukus?” (noveļot vainu uz slinko feju, mājas gariņu vai kādu citu fantāziju tēlu)
Šādi manas dusmas:
- netraumē ģimenes locekļus
- tiek izreaģētas (nereti pāraugot smieklos)
- liek ar vieglu rotaļīgumu pārējiem saprast manas neapmierinātības cēloni
Var izmantot arī čūskas šņācienu vai lauvas rūcienu, lai darītu apkārtējai ģimenei zināmu savu emociju. Tikai iepriekš pārliecinies, ka esat izrunājuši šīs skaņu “spēles” noteikumus un nozīmi!
BĒRNA DUSMAS
Bērna dusmas ir ļoti tiešas un konkrētas. Un īstas. Atkarībā no bērna un situācijas – tās var būt īsas un mirklīgas vai arī ilgas un dziļas.
Lieliski, ja bērns jau ir tajā vecumā, kad varat caur grāmatām izrunāties par pamatemocijām. Mūsmājās izmantojām A. Ļenasas grāmatu “Krāsu mošķis” (vecumam 3+) un “Visas manas emocijas” (6+). Šo iespēju noteikti nelaidiet garām! Burto Jogu kartītēs šim nolūkam ir burts Ģ – ĢĪMIS. Bet ņemiet vērā – reizēm emocijas pat pusaudža vai pieaugušā vecumā ir grūti nosaukt vārdā.
Zemāk dažas idejas kā ierosināt bērnam izreaģēt viņa mirklīgās dusmas:
- ČŪSKAS šņāciens – zobi kopā un caur zobiem skaņa “ssss”. Var pievienot arī ČŪSKAS pozu.
- lauvas RŪCIENS – rūc tā, lai kakls trīc! Un izbāz garu mēli laukā, lai RŪCIENS tālu skan!
- VARDE – lecot no ietupiena līdz augšā izstieptām rokām un atkārtojot tik ilgi, kamēr spēki (dusmu izraisītā muskuļu aktivitāte) beidzas.
- DĒLIS – noturi sevi “plankā”, neaizmirstot elpot, cik ilgi vien vari.
- NAMIŅŠ – no četrrāpus pozīcijas paceļ gurnus augšā, izveidojot tādu kā mazu namiņu ar slīpu jumtu līdz zemei, tur kamēr spēki izsīkst.
Fiziskajās izreaģēšanas aktivitātēs vecāks var skaitīt, piemēram, sekundes vai lēcienu skaitu (vardē). Tas būs motivējošs faktors nepadoties uzreiz un dos laiku muskuļiem izreaģēt spēku līdz galam. Var pat ieviest tabulu, kur pieraksta, cik kurā dusmu reizē lēcienus vai sekundes vajadzēja, lai spēks izsīktu. Pārvērt dusmas fiziskā izaicinājumā!
Pēc dusmu fiziskas izreaģēšanas var iestāties spēku izsīkums – tad ierosini atgulties un atslābināties – uz muguras UPES pozā vai pār zem rumpja saliektām kājām EZĪ.
Bet ko darīt ar tām dusmām, kuras ir ilgas un dziļas?
Tās prasīs ilgāku laiku un iejūtīgākas aktivitātes.
- Kādam palīdzēs izrunāšanās – ja ļausi izteikt visas savas domas un sajūtas par šo tēmu. Bez iejaukšanās un padomu došanas.
- Citam noderēs zīmēšana – konkrētās situācijas vai abstraktu tēlu.
- Vēl kāds dusmu izreaģēs caur raudāšanu.
Mana meita par pandēmijas dēļ atcelto ballīti bumbu baseinā ik pa laikam runāja vēl divu gadu garumā! Un pat gadu pēc notikuma šo atceroties apraudājās…
Jo dziļāka emocija, jo ilgāks laiks nepieciešams, lai to pilnīgi izreaģētu.